(originally published March 25, 2014)
After spending a month in Greenville it was time to fly out to California for a good training camp before Redlands Classic – the first stage race of the season. It’s really nice to have team training camps during the season not only in the beginning of one. It allows to bond with your team mates, get some good training in and even do some smaller races beforehand in order to get to know how everyone races. So far in this training camp I have gotten to know Cali a little bit, been to a NHL game, visited Felt Bike offices and done my first criterium in the US.
First things first. What is there to know about California? Everyone will tell you that the weather is good, the roads are good, the canyons are beautiful, the training is good, the people are fit and bla bla bla. For sure, there hasn’t been a day when the sun hasn’t come out. Riding through the canyons is not only a really good work out, because of the climbing you do, but is really stunning. But I like to look at the things that are not seen or told by every visitor. At least I think I do that. We landed in L.A. when I noticed that we had a few celebritys on our flight. When we got in the van and started our drive to the house we were going to stay in it didn’t even take five minutes until I saw a Lamborghini. Since then I guess I have seen more exclusive cars in the 10 days we are here then I would if I would have live my whole life in Latvia. And we even haven’t gone to Hollywood. To see a Porsche, a Jaguar, a Camaro, a Mustang or whatever is just a question of whether you have time for a ten minute walk. The of course the occasional chopper would fly by and I even managed to see a plane towing a banner. People here are well off, so there are more exclusive looking restaurants, houses and everything else really. It took only two nights to experience my first earthquake. I woke up and felt like someone was shaking me, but when I looked up and saw no one, but just the ceiling moving I realized it was an earthquake. Because I was still half asleep it didn’t really bother me and when it ended I just got out of bed and get dressed as it was time to get up anyway.
Only a couple of days after we arrived we had arranged for the whole team to go down to Felt Bike and have a tour around their offices. I wasn’t really excited at first as that meant having to spend the whole day away and waiting in traffic a lot. Yeah, traffic here awful to say the least. It just feels like rush hour never ends in Cali. Everyone has a huge car and is sitting alone in the car and wondering why the traffic jam is so long?! C’mon… Anyway. Felt. It felt that Felt really were excited to have us. The offices were small, but it’s not a big company. So it surprised me how many people they had employed for developing faster, more aerodynamic, lighter, stiffer and all round better bikes. Another thing that surprised me was that they had a 3D printer. Not a huge one, but nevertheless it was the first 3D printer I have seen in my life. That just adds to the feeling that they really use the latest technology for making their bikes. No wonder Kittel won four stages in last years Tour on it. The company is named after Jim Felt, who is the guy that started the company. He started by building bikes on his own and had some revolutionary ideas, so I guess that’s why they are still giving it 100% to development. After the day spent with the great people of Felt I had even more confidence in my bike and that no matter what I will always have an advantage on my rivals.
The team is staying in two houses and I am one of the lucky ones to be living in a house full of cycling jerseys, books, DVDs, bikes and a lot of posters. I sometimes feel like I am in a museum. Really. The collection is very impressive to say the least. I started reading the book I took with me from Latvia, but when I saw “The Flying Scotsman”, I put my book back in my bag and started reading that one. So far I have really enjoyed it. I love hearing about how people got into cycling. Especially, the out of ordinary storys.
I will write about my first NHL game and the first US crit next time as it seems already like a long read. I guess I should start writing more about the training I am doing as well. But not to have my readers totally disappointed here are a few fun facts:
Spanish is widely used in the country. Signs, movies, channels, food and not only that.
Gummy bear multi vitamins.
The commercials where there is a guy speaking in the background, asking questions – they do exist.
Food is sold everywhere even at an office supply store.
Ice in every drink. I just always have to ask for no ice.
Iphone docks in every house. Radios, chargers, speakers you choose.
Chinese TV is a reality.
Still chimneys in all the houses even in Cali where there is never winter.
Neighbourhood watch.
Thank you so much for reading and sorry for not writing sooner.
T.s.
Mēnesi pavadīju Grīnvilā, bet nu bija pienācis laiks lidot uz Kaliforniju, kur, lai pienācīgi sagatavotos pirmajai sezonas daudzdienai, mums bija ieplānota kopējā treniņnometne. Parasti komandām treniņnometnes ir tikai gada sākumā, tādēļ ir īpaši patīkami, ka mums ir iespēja pabraukt kopā arī visas sezonas garumā. Tādejādi tas ļauj mums tuvāk iepazīt vienam otru, izbraukt kārtīgus garos treniņus un pat piedalīties kādās sacensībās kopā, lai vairāk redzētu kā katrs uzvedās pelotonā. Kopš esmu ieradies ir sanācis nedaudz iepazīt apkārtni, apmeklēt pirmo NHL spēli, apciemot “Felt” biroju un pat piedalīties pirmajā ASV kritērijā.
Pirmkārt, ko vajadzētu zināt par Kaliforniju? Visi, kas šeit ir bijuši noteikti pieminēs, cik patīkami ir laikapstākļi, cik labi ir ceļi treniņiem, cik skaisti ir kanjoni, cik cilvēki šeit ir labā formā un tā tālāk. Protams, nav bijusi diena, kad saule nebūtu mirdzējusi logos. Treniņi starp kanjoniem ir ne tikai kārtīgs treniņš, jo nākas braukāt augšā, lejā, bet arī tiešām apburoši skati ir katrā virsotnē. Tomēr, man tīk mēģināt ieraudzīt arī ko ne tik acīm redzamu. Kad nolaidāmies Los Andželosas lidostā, pamanīju, ka pat mūsu lidmašīnā bija pāris mazāk zināmas TV zvaigznes. Kad iekāpām busā, lai dotos uz māju, kurā dzīvosim, nepagāja ne piecas minūtes līdz ieraudzīju pirmo Lambordžīnī. Kopš tā brīža liekas esmu redzējis vairāk eskluzīvu mašīnu, kā būtu redzējis visas dzīves laikā Latvijā. Taču vēl pat neesmu bijis Holīvudā. Izejot no mājas kaut uz desmit minūtēm, noteikti ieraudzīsi kādu prošu, mustangu, kamaro vai ko citu ne tik standartizētu kā “Golf”. Reizi divās dienās, protams, palido kāds helikopteris garām, vienreiz pat izdevās redzēt lidmašīnu, pie kuras bija piesieta reklāmas afiša. Cilvēkiem šeit naudas netrūkst, tādēļ retorāni, mājas, kafejnīcas un viss pārējais izskatās dārgs. Vēl man šeit ir izdevies piedzīvot pirmo zemstrīci. Pamodos no tā, ka likās, ka kāds mani mēgina pamodināt, paskatījos, bet istabā atrados viens, tad arī pamanīju, ka ne tikai es kratos, bet arī gulta un griesti. Sapratu, ka tā ir zemestrīce, bet, tā kā vēl nebiju īsti pamodies, tad īpaši nesatraucos un kad zemestrīce beidzās vienkārši piecēlos, saģērbos un devos brokastīs, jo tāpat bija laiks celties.
“Felt” bija uzaicinājuši mūs apciemot viņu biroju, kas atradās ne pārāk tālu no mūsu dzīves vietas. Nebija tā, ka man ļoti gribētos doties, jo nācās pavadīt lielu dienas daļu vienkārši sēžot sastrēgumos. Jā, šeit ir sajūta, ka sastrāgumstunda nekad nebeidzas. Visi sēž milzīgās mašīnas pa vienam un brīnās, kādēļ gan satiksme tik lēnu kustās?! Hmm… Nez kāpēc?! Bet ne par to. Birojs nebija liels, bet arī kompānija nav liela, tādēļ biju pārsteigts cik daudz cilvēki mēģina panākt, lai riteņi būtu ātrāki, aerodinamiskāki, vieglāki, cietāki un vienkārši labāki velospiēdi. Izdevās arī pirmo reizi redzēt 3D printeri, kuru viņi izmanto, lai vēl vairāk izpētītu velo iespējas. Viss ko redzēju vēl vairāk pastiprināja sajūtu, ka viņi tiešām izmanto visu, lai panāktu, ka viņu ričuki ir labākie. Laikam nav brīnums, ka Kittels pagājušo gadu uzvarēja četrus posmus “Tour de France”. Kompānija nosaukta Džima Felta vārdā, kurš bija tas cilvēks, kas uzsāka būvēt riteņus savā garāžā. Viņam bija savas idejas, kuras viņš centās attīstīt, tas ir arī kompānijas pamatos. Šī iemesla dēļ vēl joprojām “Felt” velta lielu daļu resursu tieši velosipēdu attīstīšanai. Pēc “Felt” biroju apmeklējuma sapratu, ka lai tur vai kas, bet man vienmēr būs priekšrocība pāri pretiniekiem kamēr vien braukšu ar “Felt” velosipēdu.
Komanda ir noīrējusi divas mājas. Man ir paveicies un es dzīvoju mājā, kurā ir pilns ar velo krekliem, grāmatām, DVD filmām, riteņiem un plakātiem. Dažreiz pat sajūta, ka dzīvotu muzejā. Nopietni. Kolekcija ir tiešām iespaidīga. Kad atbraucu, sāku lasīt grāmatu, kuru biju paņēmis no Latvijas, bet, kad ieraudzīju, ka šeit ir “The Flying Scotsman” grāmata, noliku savu grāmatu atpakaļ somā un ķēros pie šīs grāmats lasīšanas. Pagaidām esmu ļoti apmierināts ar izvēli. Tiešām patīk lasīt grāmatas par to, kā cilvēki uzsākuši savas velo gaitas, īpaši tad, ja tās ir netradicionālas ar cilvēkiem, kuri ir auguši citādi.
Nākamreiz uzrakstīšu par pirmo NHL spēli, ko redzeju, pirmo ASV kritēriju, ko braucu, jo izskatās, ka jau esmu gana sarakstījis šim vakaram. Laikam vajadzētu arī kaut ko uzraksīt par treniņiem, jo citādi izklausās, ka tik izklaidējos. Lai pārāk nebūtu vīlušies, šeit ir pāris interesanti fakti:
Spāņu valoda ir ļoti izplatīta. Norādes, reklāmas, filmas, TV kanāli, ēdiens un ne tikai.
Želejkonfekšu multi vitamīni.
Reklāmas, kurās fonā kāds vīrietis uzdod jautājumus – tās tiešām šeit ir.
Ēdiens ir visur pieejams pat kancelejas preču veikalā varētu pusdienas nopirkt.
Ledus katrā dzērienā. Nākas vienmēr prasīt, lai neliek ledu.
Iphone lādētāji katrā mājā. Kopā ar radio, skandēm, modinātāju vai jebko citu.
Ķīniešu TV arī šeit ir sastopams.
Un vēl joprijām kamīni ir katrā mājā, pat šeit, Kalifornijā, kur nekad nav ziema.
“Neighbourhood watch”.
Paldies, ka lasīji un atvainojos, ka tik sen nebiju rakstījis.
T.s.